Penhaligon's Babylon Parfimērijas ūdens

"Babylon" var aprakstīt kā "garšvielas, aiz kurām seko vēl garšvielas, un tad vēl nedaudz garšvielu." Tas ir līdzīgs "Cairo", izņemot rozi. Neskatoties uz manu nepatiku pret orientālām smaržām, šajā monohromatiskajā kompozīcijā ir noteikta šika sajūta. Penhaligon's ir izdevies radīt aromātu no nekam citam kā garšvielām un koksnes, kas nešķiet nevērtīgs vai garlaicīgs.

Safrāns spēlē tādu pašu asu, sāļi-skābu vijoli, izvelkot no muskatrieksta tā nekonditorejas, sauso un nedaudz dzelošo frakciju; zaļie koriandra pākši pievieno trešo balsi harmonijai. Kopā tie kaut kādā ziņā atgādina Tuvie Austrumu kokogļu kafijas aromātu — minus kafija: tā vietā, kas domāts tikai kā garšas un aromātiskie piedevi, nonāk uz priekšplāna.

Smaržas sveķaini-koksnes "ķermenis" šķiet sastāvējis no tūkstošiem nokrāsu, kopā veidojot sarežģītu, sajauktu krāsu: jūtama kanēļa sajūta, līdzās krustnagliņai, frankincense ēna, pačūlijas putekļi... iespējams, pat udz, kas atstāts apakšējā atvilknē, lai nepārspētu priekšplānu. Finālā "Babylon" negaidīti kļūst saldāks un pat tumšāks — acīmredzot, udz izdevās izkļūt no skapja un, paņemot gandrīz identisku vaniļu kā Kairā, izpildīja dažus valša apļus izstāžu zālē.